Virzīta urbšana

Suundpuurimine var.2

Metodi izmanto spiediena cauruļvadu, pašteces, īsu cauruļvadu posmu un čaulas cauruļvadu ierīkošanā. Komplekss sastāv no šādām iekārtām: urbšanas iekārta, maisītājs, lokācijas ierīces.

Pirmajā posmā veic testa urbumu. Atbilstoši augsnes / grunts īpatnībām izvēlas piemērotu urbšanas uzgali.

Ar testa urbuma palīdzību veic urbšanas uzgaļa atrašanās vietas pārbaudi, izmantojot lokācijas iekārtu. Tas ļauj urbšanas iekārtas operatoram vadīt urbšanas uzgali noteiktā trajektorijā. Urbšanas gaitā viens pēc otra tiek savienoti urbšanas stieņi, urbšanas uzgalī ievada speciālu urbšanas maisījumu, kura sastāvs ir atkarīgs no grunts īpatnībām / tipa. Ja urbšanas uzgalis ir sasniedzis noteikto gala punktu, tad urbšanas uzgalis tiek aizvietots ar paplašinātāju, pie kura pievieno ievelkamo cauruli (parasti polietilēna cauruli). Pēc tam notiek caurules ievilkšana testa kanālā, paplašinātājs palielina kanāla izmēru un ievada urbšanas šķidrumu kanālā. Tas samazina berzes spēku, kas iedarbojas uz ievelkamo cauruli, tiek izvadīts kanāla grunts slānis.

Ja caurules ir ar lielu diametru, tad pirms caurules ievilkšanas tiek izmantota tā sauktā iepriekšējā paplašināšana, lai samazinātu vilkšanas spēku un, lai kanāla paplašināšana notiktu “soli pa solim”.

Virzīto urbšanu var veikt arī no tranšejas uz tranšeju (kaļķakmens grunts tipa gadījumos) vai no zemes uz zemi (piemēram, ja notiek kabeļu čaulu uzstādīšana).


Plusi (+)  Mīnusi (-)

Izmantojams visās gruntīs,

ieskaitot kaļķakmeni un granītu

 

Nepieciešamas iepriekšējas urbšanas izpētes Minimālas rakšanas darbu pēdas un atjaunošanas izmaksas (salīdzinot ar atklāto tranšeju metodi)

Gari izbūves posmi

Uzstādīšanas darbu atskaites par caurules atrašanās vietu